Sveiciens jau otrajā #paliecmājās mēnesī! Nevarētu teikt, ka man kā sociāli aktīvam lācim šī situācija ļoti patīk, taču esmu priecīgs, ka jau pavisam drīz atgriezīšos savā vasaras rezidencē - Murjāņos! Šoreiz pastāstīšu kādu Ziedoņa muzeja ideju, kuru plānojam šogad realizēt!
2019. gada beigās mūsu muzeju uzrunāja Krišjāņa Barona muzejs ar ideju pārizdot Krišjāņa Barona studiju laikā sarakstītu grāmatiņu par tā laika (19. gs. vidus) latvju zemes ģeogrāfiju un noiet ceļu, ko savulaik veicis pats Krišjānis Barons - no Tērbatas jeb Tartu, kur studēja, līdz Dundagai jeb mājām.
Foto no Kr. Barona 1859. gadā izdotās grāmatas "Mūsu Tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti" titullapas (glabājas LNB) Foto: I. Ziedoņa muzejs
Mūsu tautas dižgaru un ģēniju cienīšana, arī viņu darbu studēšana bija viena no Imanta Ziedoņa interesēm. Tā, piemēram, viņš ir studējis Raini, rakstījis par mūsu izcilo selekcionāru Pēteri Upīti un studējis arī Krišjāņa Barona veikumu tautasdziesmu laukā. Viņš gribēja arī pats ar savu darbošanos pieskarties lielo dižgaru paveiktajam. Atskatoties uz dažiem pieturas punktiem, kuros Imants Ziedonis tiecies uz satikšanos ar Krišjāni Baronu, mēs ieraugām dainu tēva padarītā darba idejisku turpinājumu, studējot tautasdziesmas, kā arī cildinājumu kultūrvietu uzturēšanas un veidošanas formā.
Tautasdziesmu studijas
20. gs. 70. gadu vidū/beigās Imants Ziedonis strādā pie sevis veidotas tautasdziesmu izlases Kas jāzina meitiņām tieši no Kr.Barona klasificētā un izdotā dainu klāsta. Grāmata dienas gaismu ierauga trīs gadus vēlāk - 1981. gadā. Tajā viņš raksta:
“Pasakaini skaista un, galvenais, domājoša parādās tautas dziesmu pasaule, kad izietas Barona visu sešu sējumu astoņas grāmatas. (..) Es gribēju parādīt, ko kopā savācis un no aizmirstības izrāvis viens pats cilvēks - Krišjānis Barons, latviešu tautas - ATDZIMŠANAS GRĀMATU, kas reizē ir gan joku un lielas nopietnības grāmata, gan tautas mācība, gan izklaidēšanās pieraksti.” 1
Grāmatas "Kas jāzina meitiņām" vāks, foto: I. Ziedoņa muzejs Grāmatas "Kas jāzina meitiņām" titullapas ilustrācija, ilustrāciju autors: Jāzeps Pīgoznis, Foto: I. Ziedoņa muzejs
Pēc trim gadiem režisore Roze Stiebra laiž klajā animācijas filmu Man vienai māsiņai, pie kuras scenārija strādājusi kopā ar Imantu Ziedoni. Doma radīt šādu kinodarbu radusies tieši pēc dzejnieka sastādītās tautasdziesmu izlases Kas jāzina meitiņām iznākšanas.
Animācijas filma Man vienai māsiņai (1984)
Paralēli darbam pie multfilmas, Imants Ziedonis turpina iesākto, ko bijis iecerējis jau sākotnē - top tautasdziesmu izlase, kas veltīta puišiem Puisīts augu. Šī izlase iznāk 1984. gadā, tās priekšvārdā autors raksta:
“Tautas dziesmas ir mūsu tautas priekšzināšanas. Kas no šī lielā gudrību krājuma ir izlasījis sev pats savas sev vajadzīgās tautas dziesmas un pieņēmis tās kā dzīves ziņu, tam, var teikt, ir priekšzināšanas. Tam kaut kas ir, tam jau ir. Tas nestājas pie darba tukšā. Tas var sākt jau tūlīt - strādāt, iet cilvēkos, runāt līdz, teikt savu vārdu, pastāvēt pie sava, arī aicināt, uzrunāt, vadīt varbūt. Jo viņam ir jau mantojums no savas tautas - tautas gudrība.” 2
Grāmatas "Puisīts augu" vāks, Foto: I.Ziedoņa muzejs Grāmatas "Puisīts augu" titullapas ilustrācija, ilustrāciju autors: Jāzeps Pīgoznis, Foto: I.Ziedoņa muzejs
Vienlaikus šiem trim darbiem top arī izlase Manas tautasdziesmas. Tu dzīvoji dižu darbu (iznāk 1985. gadā). Tajā dzejnieks meklē tautasdziesmās iekodētās atbildes uz lieliem eksistences jautājumiem - kāpēc es esmu pasaulē un pēc kādiem likumiem man ir jādzīvo? Izejot cauri dažādām cilvēka rakstura un morālās ētikas kategorijām (piem., prieks, darbīgums, gudrība, daiļums, saderība, mīļums, atdeve, taisnīgums u.c.), autors nonāk pie kopšanas idejas formulējuma trīs līmeņos: sevis kopšana, sabiedrības kopšana un idejas kopšana.
Poēma Kungs un velns (1981-1984)
Tautasdziesmu studēšanas iespaidā top arī Imanta Ziedoņa dzejas cikls - poēma Kungs un velns, kas veltīta Krišjānim Baronam. Poēmā autors sev ierastajā filozofiskajā stilistikā runā par latviešu tautas skaudro vēsturi un likteni, arī par tās nākotni, kas ir pašu rokās. Dzejoļi apcer laiku, kad latvieši bijuši kalpu tauta. Vienlaikus saglabājot ideju par kungu un kalpu laikmeta īslaicīgumu, kā arī latvieša dvēseliskā dziļuma pārākumu pār kungu dabu.
Foto ar poēmas “Kungs un kalps” fragmentiem no žurnāla “Karogs” (01.01.1988.), 5.lpp. Avots: www.periodika.lv Foto ar poēmas “Kungs un kalps” fragmentiem no žurnāla “Karogs” (01.01.1988.), 9.lpp. Avots: www.periodika.lv
Piemiņas vietu uzturēšana un veidošana Krišjānim Baronam
1981. gadā Imants Ziedonis kopā ar dižkoku atbrīvotāju grupu dodas uz dainu tēva dzimtajām mājām Meikužiem Strutelē, sakopj tās teritoriju un uzstāda piemiņas akmeni.
Dižkoku atbrīvotāju grupa Kr. Barona dzimtajā vietā Strutelē 1981. gada augustā pie kāda turpat netālu pļavā esoša, izkaltuša koka stumbra. Foto: Guntis Eniņš, IZM Pētnieciskais arhīvs.
1984. gadā, sastādot bumbu vītolus pie Valpenes kapiem, rodas ideja, ka jāiztīra vecais Valpenes dīķis, kur Kr. Barons maziņš būdams, iespējams, ar plostu braukājis. Un te arī jāuzceļ akmeņu piramīda. Radusies ideja vainagojas ar reālu darbību, un jau nākamajā gadā tiek uzsākti piramīdas tapšanas darbi. Deviņu gadu laikā tēlnieks Vilnis Titāns to ir pabeidzis, tajā iekalti 32 vietējās apkārtnes mājvārdi, dažādas zīmes, iezīmētas debess puses un tautasdziesma virsotnes akmenī. Akmeņu krāvums, protams, veltīts Krišjānim Baronam, kurš Valpenē gājis pamatskolā.
Foto: https://dundagasvesture.wordpress.com
Kā jums šis varenais stāsts? Imanta Ziedoņa un Krišjāņa Barona saikne ir nenoliedzama, tādēļ arī ar muzeja komandu šogad iesim Krišjāņa Barona pēdās. Būs interesanti, izzinoši un aizraujoši! Es jau esmu sācis mācīties savu tautasdziesmu!
Draugi, lai veselība, un tiekamies Murjāņos jau no 16. maija!
Jūsu lācis Andrejs
1 Imants Ziedonis, Kas jāzina meitiņām, Rīga: Liesma, 1981. 6.lpp.
2 Imants Ziedonis, Puisīts augu, Rīga: Liesma, 1984. 5.lpp