Kas par Imanta Ziedoņa jubilejas gadu!
To iesākām ar Ziedoņa muzeja un Ērika Hānberga veidotas grāmatas “Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis” izdošanu, kurā apkopoti neordināri laikabiedru stāsti par Imantu Ziedoni un viņa daudzšķautņaino personību.
Kādu Imantu Ziedoni esat satikuši jūs?
Šādu jautājumu uzdevām arī maijā jaunatklātajā izstādē "Es atkal neatvados".
Viena izstādes daļa atrodas Sporta 2 kvartālā, Rīgā, savukārt otra vēl joprojām ceļo pa Latviju.
Šogad arī Murjāņos notika lielas pārmaiņas! Ziedoņa pasakas iedvesmoti, radījām suņa Fuņa māju un programmu bērniem "Blēņām pa pēdām”, kas ietver piecus dažādus uzdevumus, kas atklāj jaunus faktus par pasauli, kurā dzīvojam, veicina radošo domāšanu, iztēli un lasītprasmi, ļauj brīvi darboties dabā, vienlaikus padarot muzeja apmeklējumu par piedzīvojumu.
Īpaši sagatavojām muzeja ceļvedi “Muzeja ceļa piezīmes”, kuru ikviens ciemiņš saņem kopā ar ieejas biļeti. Ceļvedis radīts kā pavadonis, kurā atrast norādes, ko meklēt un īsu aprakstu par atrasto. Jaunās programmas vajadzībām radījām mākslīgā intelekta veidotu Imanta Ziedoņa balsi.
Tāpat arī labiekārtojām muzeja teritoriju. Turpināsim arī nākamajā gadā kopt un atjaunot, par prioritāti liekot Murjāņu mājas jumta atjaunošanu.
Imanta Ziedoņa jubilejas mēnesī tika publicēti arī divi raksti par Ziedonim tuvām tēmām - modi un dārzniecību.
Par Imanta sapni kļūt par dārznieku, tomēr neuzņemšanu Bulduru Dārzkopības tehnikumā, par Murjāņiem kā šī sapņa realizēšanas vietu, par pirmajām epifānijām, kas tapa dārzā, par latviskumu un Imantam Ziedonim tik sirdij tuvo Latvijas sakopšanas ideju var lasīt “OK Leģenda” rakstā.
“Sirds tuvs ceļš cilvēkam Ziedonim bija uz Murjāņiem - tā bija vieta, kur noberzt nost Rīgas uzslāņojumu un putekļus. Vasaras māja ar dārzu, kurā varēja būt dārznieks, rakt zemi līdz pagurumam, stādīt gurķus un tomātus, iekārtot puķudobes un mieloties ar āboliem no paša stādītām ābelēm.”
Un par to modi. Vai bijāt pamanījuši, cik modīgs vienmēr ir bijis Imants?
“Ziedoņa dauzonība atspoguļojās ārienē: viņš bija tāds, kādi mūsdienās vēlamies būt visi, - mazliet nevērīgs, bet vienmēr pārdomāti elegants.”
Žurnāla “Pastaiga” rakstā varat lasīt par Imanta laikabiedru stāstiem saistībā ar modi.
Imants Ziedonis savus draugus aicināja ciemos ap Imanta dienām, un mēs turpinām šo tradīciju jaunā veidolā un šovasar aicinājām draugus, Latvijas muzeju darbiniekus, uz jau astoto Muzeju simpoziju, lai kopā runātu par muzeju nozarei svarīgām tēmām. Šogad mēs runājām par muzeju kā vietu un telpu, ko var darīt muzejā vēl bez izstāžu un ekspozīciju apskatīšanas, diskutējām un ģenerējām idejas, kuras ikvienam paņemt līdzi savā ikdienas darbā.
Savukārt šīs vasaras noslēgumā norisinājās Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīta zinātniskā konference, kurā akcentējām dzejnieka ideju turpinājumu mūsdienās. Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runāja par dažādām dzejnieka darbības jomām.
Kā konferences diskusijā teica Gustavs Strenga: “Ar Ziedoni, viņa dzeju un prozu var uzlādēt ūdeni burkās, ar Ziedoni var salaulāt un ar Ziedoni var arī apbedīt. Par Ziedoni tomēr ir palicis daudz kas nepateikts un nezināms, tajā pašā laikā Ziedonis ir rokstārs, ar viņu nevajag iepazīstināt.”
Šovasar atkal iedzīvinājām Murjāņus ar kopradi un jaunradi! Murjāņi ir tik piemēroti jēgpilnām sarunām un radošām izpausmēm. Ne velti Ziedonim šī bija miera un iedvesmas osta.
Šovasar pirmo reizi attīstījām rezidenču programmu, kurā jaunajiem māksliniekiem, literātiem, mūziķiem, kino jomas pārstāvjiem rast iedvesmu Imanta Mūzu mājā.
Augusta nogalē aicinājām ciemos Murjāņu apkaimes iedzīvotājus uz kaimiņu satikšanos un sadraudzēšanos. Iepazināmies, apmainījāmies ar idejām un turpināsim šādu satikšanos!
Priecājamies par notikumiem, kas varētu turpināties kā jaunas tradīcijas vasaras sezonā!
Šogad turpinājām muzeja uzsākto izpētes ceļu “Fragmenti, kas palīdz dzīvot”. Tā rezultātā jaunā, radošā formātā parādām un stāstām stāstus par muzeja krājuma priekšmetiem, uz tiem raugoties no šodienas dažādu radošo nozaru pārstāvju skatu punkta un viņu vērtējumā.
Izpētes cikla ietvaros Ziedoņa muzejā Murjāņos šī gada oktobrī atklājām laikmetīgās mākslas mākslinieka Andra Kaļiņina izstādi “Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka”, tā ir skatāma muzeja dārzā līdz pat maijam.
Tā kā 90. jubilejas gads ir arī Ojāram Vācietim, kurš bija tuvos draugos ar Imantu Ziedoni, nupat rudenī izdevām arī Vācieša “minimismu” grāmatiņu kabatas formātā. Imants ir teicis, ka jādāvina ir lielas lietas. Un mēs redzam, ka grāmata ir liela lieta.
Grāmatas atklāšanas svētkus svinējām gan tepat Ziedoņdārzā, gan arī Londonā pie diasporas latviešiem, atceroties dažādus interesantus stāstus par Ojāra un Imanta draudzību, arī kā Ojārs atgriezis iedvesmas dzirksti rakstīt dzeju un, kā Imants palīdzējis Ojāram izkļūt no publicēšanas aizlieguma, kas ilga sešus gadus.
"Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties," tā bija Imantam Ziedonim tuva misija, kuru mēs turpinām.
Imanta Ziedoņa deviņdesmitgades nogalē iznāca jaunā suņa Fuņa filmiņa ar nosaukumu “Suns Funs un mūsu Latvija”, lai bērnudārza vecuma bērni turpinātu uzzināt par Latvijas vērtībām no Imanta Ziedoņa pasakas iedvesmotā suņa Fuņa tēla.
Filmiņu izsūtījām visiem Latvijas bērnudārziem, lai bērni visā valstī var uzzināt, ko Suns Funs stāsta par Latviju. Par filmiņas tēmu kopā ar Ziedoņa klasi radījām metodisko materiālu, kas sastāv no trim uzdevumu komplektiem.
"Imants Ziedonis ir teicis, ka bērniem vajag mācīt sistēmiskas un svarīgas lietas, kas veido pamatu bērna izpratnei par piederību, tradīcijām un mūsu latvisko identitāti. Šāda filmiņa par drosmīgiem latviešiem, kas ir izcīnījuši savu valsti, ir veidota, lai pieaugušajiem, kas strādā ar bērniem, būtu labs pamatmateriāls sarunai par savas valsts brīvību, suverenitāti," stāsta muzeja vadītāja Rūta Šmite par iedvesmu bērnu animācijas filmu radīšanā.
Mīlestība pret savu zemi sākas bērnībā.