Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes vasaras mājai Murjāņos, kas tagad sabiedrībai pieejama kā Ziedoņa muzejs, ir jāmaina niedru jumts. Pēdējo divdesmit gadu laikā jumts vairākkārt lāpīts, bet nav mainīts kopš šo ēku uzcēla pats Imants Ziedonis 20. gs. 70. gadu sākumā. Esam atraduši lielisku meistaru no Ziedoņa dzimtā Ragaciema. Meistars Agnis Ruņģis sava aroda prasmi apguvis pie niedru jumta licēja, kurš darināja jumtu Ziedoņa vasaras mājai pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem. Arī niedres jumtam pļausim no Imanta Ziedoņa bērnības vietas — Ragaciema apkārtnē, no netālu esošā Kaņiera ezera. Imantam šāda apstākļu saderība būtu ļoti patikusi!
Lai nomainītu mājai jumtu, kopā nepieciešami EUR 35 000.
Aicinām ikvienu iesaistīties, ziedojot līdzekļus ar bankas pārskaitījumu:
Imanta Ziedoņa muzeja fonds
Reģ. nr. 40008244217
Sporta iela 2,Rīga LV-1013
Banka: Swedbank
Konts: LV43HABA0551040938869
Vai caur lietotni Mobilly.
Līdzekļus jumta atjaunošanai ieplānojuši novirzīt arī alus darītavas Valmiermuiža komanda, kuri XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem velta alu Mūžu mūžos būs. Alus stāsts tapis, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejoļa Mūžu mūžos būs dziesma, kas šajos svētkos kā dziesma izskan divās muzikālās versijās.
Mūžu mūžos būs dziesma.
Un mūžmūžos alus smēķēs.
Bet pāri — no dziesmu svētkiem
Nāk meitene baltās zeķēs.
Sagšu un vainagu jūra.
Ak, zilacainā skuķe!
Viņa nāk no Dundagas dārziem.
Un rokās tai balta puķe.
Zīles un jāņuzāles.
Kur lai to puķi es lieku?
Zā|u un vainagu jūrā
Tik tikko līdz vārtiem tieku.
Un paskatos atpakaļ. Meitene,
Baltās zeķēs autā.
Kaut kur saplūst tālajā balsi —
Tur, manā tautā.
Dziesma tā svinīgi šalc.
Un tāds kā svētums visapkārt stīdz.
Un zieds ir tik balts,
Ka pavisam bail nest līdz.
Nolieku to vārtu staba galā
Un dzirdu balsi, kad projām eju:
“Dzied, bāliņi, tu pret mani.
Es pret tevi gavilēju.”
/Imants Ziedonis/
Komponists Valters Kaminskis pēc diriģenta Edgara Račevska lūguma uzraksta dziesmu vīru korim Gaudeamus. Vārdus dziesmai V. Kaminskis atrod Ziedoņa dzejoļu krājumā Kā svece deg (1971). Kaminska komentārs par šo dzejoli: “Esmu pret sentimentu, bet te bija stipri vārdi, tautiski. Jutu, var Iznākt dziesma. Man patika tas — par Dundagu, ari pats daļēji esmu kurzemnieks.”
Leģenda vēsta, ka dzejolis Mūžu mūžos būs dziesma Imantam Ziedonim radies jau 1970. gadā, iedvesmojoties no Jura Krieviņa fotogrāfijas Meitene ar pīpenēm, ko Ziedonis redzējis pie fotogrāfa viņa darbnīcā. Fotogrāfija vēlāk 1971. gadā izstādīta izstādē, par to Krieviņš saņēmis arī PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes sudraba medaļu. Ziedonis vēlējies šo fotogrāfiju no autora nopirkt, taču Juris Krieviņš atteicis, ka ar fotogrāfijām netirgojas, taču beigu beigās tomēr bildi Ziedonim uzdāvinājis. Dzejolim ir divas rašanās versijas – Imants Ziedonis, no šīs bildes iedvesmojoties, saraksta dzejoli Mūžu mūžos būs dziesma. Vai arī šis dzejolis jau ir tapis, un dzejnieks to saredz kā atbilstošu šai meitenei fotogrāfijā. Attēlā redzamā meitene ir ventspilniece Larisa, kas tolaik, foto momenta brīdī 1970. gadā, strādājusi kafejnīcā Bitīte un dejojusi Ventspils ostas kultūras nama deju kolektīvā.
Dziesmas Mūžu mūžos būs dziesma pirmatskaņojums notiek 1973. gada Dziesmu svētku simtgades koru skatē, kur koris Gaudeamus iegūst ar to pirmo vietu. Tajos pašos svētkos šī dziesma nodziedāta arī Mežaparka Lielajā estrādē sadziedāšanās laikā. Dziesma kļūst par vīru koru himnu un kopš tā brīža iekļauta dziesmu svētku repertetuārā kā neatņemama sastāvdaļa visus turpmākos gadus.
Gadu vēlāk šo pašu dzejoli par iedvesmu jaunai dziesmai un melodijai paņem arī komponists Imants Kalniņš. Dziesma oriģināli radīta Margaritai Vilcānei. Arī Imanta Kalniņa dziesmas versija izskan 2023. gada XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.
Aicinām svinēt svētkus un palīdzēt īstenot kopīgu mērķi! No katra iegādātā Valmiermuižas alus veltījuma Mūžu mūžos būs tiks ziedots Imanta Ziedoņa muzeja vasarnīcas jumta restaurācijai. Video pieejams TE.
Rakstā izmantotie avoti:
Ziedoņa muzeja intervija (2017) ar kordiriģentu Edgaru Račevski;
Andris Sproģis "Balts pīpenes zieds", Karogs nr. 5 (01.05.1973);
LTV arhīvs.