Ziedoņa muzejs 17. oktobrī Kalnciema kvartālā fonda “Viegli” koncerta ietvaros uz vienu vakaru izstādīja Rīgas krājuma priekšmetus pop-up izstādē “Epifānija ar niedru jumtu”.
Tajā varēja apskatīt līdz šim neizstādītas fotogrāfijas, kas atspoguļo Imanta Ziedoņa un Ausmas Kantānes-Ziedones dzīvi Murjāņu vasarnīcā. Izstādi interaktīvu padarīja Imanta Ziedoņa fotografētu diapozitīvu demonstrēšana uz sienas un dzejnieka klātesamības sajūtu raisīja 1994. gada video intervijas ar viņu raidīšana, kurā dzejnieks stāsta par Murjāņu vasaras mājas nozīmi viņa dzīvē.
Izstādes māksliniece Velga Vītola-Kļava uzsver, ka izstāde tapa meditatīvi, no sajūtas par dzejnieka vasaras māju un tajā notiekošo. Izstādē izmantotas niedres no jumta vecā un jaunā seguma, tādējādi atdodot godu 50 gadus nokalpojušajām niedrēm un ieskandinot ar I.Ziedoņa dzejas vārdu dziesmām jaunās niedres, kas turpmāk rotās un arī sargās Ziedoņa muzeju un tajā esošo.
Kā centrālais izstādes elements izvēlēta Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes iemīļotā akmens “māmiņa” no “Dzirnakmeņiem” - simbolisks sena māšu kulta pielūgsmes objekts (tā sauktā “akmens bābiņa”), kas tika novietots izstādē.
Šī epifānija ar niedru jumtu, kā māju nosaucis Imanta Ziedoņa laikabiedrs Ēriks Hānbergs, ir Imanta Ziedoņa ideju, vērtību, nepārtraukto meklējumu un attīstībā būšanas apliecinājums. Te redzam gan latviskuma stīgu caur māla podiem, Lielvārdes jostu un Austras koka rakstu spilveniem, gan vertikāles un garīguma meklējumu ceļus caur latviešu dievībām, Jēzu Kristu, Sai Babu vai askētiski tukšo meditācijas trijstūri pašā mājas spicē. Te redzam pielūgsmi pret skaistiem, gaumīgiem, ar roku darinātiem interjera priekšmetiem, redzam liecības par bērnības atmiņām un cieņas izrādīšanu senčiem: ne vien savas dzimtas, bet arī visas latviešu tautas lielajiem cilvēkiem – mūsu identitātes veidotājiem.
Imants Ziedonis sapņoja par māju, kas būtu kā hernhūtiešu saieta nams – ar domu un ieceri, ka tas kalpotu sanākšanām kopā, zinību gūšanai un apmaiņai, apvāršņu paplašināšanai.
Savā vasaras mājā Murjāņos Imants Ziedonis varēja ne vien patverties no pilsētas kņadas un atjaunoties, esot tuvāk dabai, bet arī kaut nedaudz īstenot savu dārznieka izjūtu un vēlmi kopt zemi, savu dārzu. Burkānus un sīpolus neesot bijis viegli ieaudzēt, bet ziedi apkārt mājai bijuši lielā cieņā.
Kad Imants Ziedonis novēlēja savu vasaras māju fondam “Viegli”, lai tajā tiktu izveidots muzejs, viņš teica, ka vēlas savu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki var nākt jaunradīt, iedvesmoties, uzzināt ko jaunu, kā arī stiprināt latviskuma izjūtu un piederību Latvijai. Nu jau pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš Imanta Ziedoņa aiziešanas mūžībā, bet muzeja viesiem vasarās joprojām ir sajūta, ka dzejnieks tikai nupat ir izgājis un tūlīt būs atpakaļ.
